Tomass Dukurs, skeletons

Vienmēr emocionālākās un pārsteidzošākās ir pašas pirmās olimpiskās spēles, kad atklāšanas ceremonija, atmosfēra, dažādi pasākumi sagādā lielāku sajūsmu, nekā pašas sacensības. Mani šīs izjūtas pārņēma Soltleiksitijas spēlēs ASV, kad bija sajūsma par visu, neraugoties pat uz to, ka sacensību rezultāti bija ap 20. vietu. Katrā nākamajā olimpiādē jau tika strādāts tikai uz rezultātu, visam pārējam faktiski paliekot otrajā plānā.

Dodoties uz Parīzi olimpiskajā gadā, novēlu nospraust lielus mērķus un tad solīti pa solītim uz tiem tiekties, nepārdzīvojot par to, ja rezultāti uzreiz nav tādi, kā būtu gribējies. Un, protams – veiksmi! Jo veiksme ir vajadzīga arī tad, kad darbs ir iadarīts pašā augstākajā līmenī.

Foto: T. Dukura arhīvs; Latvijas Olimpiskās komitejas arhīvs